Strādnieki, zemnieki un “radošā šķira”
2009 21 Septembris
Pilsētu tuvums ostām vai resursu avotiem nodrošināja pilsētu konkurētspēju 19. gadsimtā. Šodien pilsētu un teritoriju konkurences priekšrocību veido cilvēki, kuri tur dzīvo. Amerikāņu urbāno problēmu pētnieks un publicists Ričards Florida, pētot vienas pilsētas priekšrocības attiecībā pret pārējām, lieto terminu/koncepciju “radošā šķira” (creative class). “Radošā šķira”, kuru pārstāv tehnoloģiju, zinātnes, izklaides, reklāmas un mākslas nozaru pārstāvji kopā ar uzņēmējiem, juristiem un finansistiem, pēc R. Floridas domām ir tā, kas līdz ar jaunu un radošu ideju klātbūtni, nodrošina tehnoloģiju attīstību un piesaista kādam konkrētam reģionam biznesu, nodrošinot tā izaugsmi un attīstību. Ļoti vienkāršojot tas ir tā – lai (pēc R. Floridas domām) Rīgai piesaistītu investīcijas un jaunas darba vietas ir jāinvestē nevis ostas padziļināšanā, bet gan Andrejsalas mākslas un radošajās aktivitātēs.
Pirms dažām dienām šī bloga autoram ar Rīgas Ekonomikas augstskolas atbalstu bija iespēja piedalīties akadēmiskā pētījumā, lai atbildētu uz jautājumu “Kādi nosacījumi nodrošina radošu un zināšanu ietilpīgu nozaru izaugsmi dažādās Eiropas pilsētās?” Šo ilgtermiņa pētījumu koordinē Amsterdamas universitāte un tajā piedalās vairāku Eiropas pilsētu pārstāvētas akadēmiskās iestādes. Kopā ar klāsteru teoriju un “hard” faktoru nozīmi, viens no šī pētījuma pamatiem ir arī R. Floridas teorija.
Vai Latvijai vajadzētu definēt un atbalstīt nozares, kas, izmantojot “radošās šķiras” koncepciju, būtu perspektīvas un nodrošinātu Latvijas konkurences priekšrocības? Lai arī es novērtēju “radošās šķiras” nozīmi, esmu pret prioritāro nozaru definēšanu un to atbalstīšanu. Lai arī cik inovatīvas tās šodien izklausītos. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs nevaram zināt, kas pēc desmit vai divdesmit gadiem būs top nozares pasaules ekonomikā un kuras no tām dos vislielāko pievienoto vērtību. Vai pirms simts gadiem rakstāmmašīnu ražotāji sevi klasificēja kā informāciju tehnoloģiju (informācijas apstrāde) nozares pārstāvjus? Vai vispār bija iespējams jel kādā veidā atbalstīt IT nozari? Piemērs ar daudzminēto Skype, kas nav atvasinājies no telekomunikāciju nozares. Skype pašos pirmsākumos Janusa Friisa un Niklasa Zenstroma idejas nefinansēja un nevirzīja telekomunikāciju nozares investori, kas labākajā gadījumā nesaprata par ko šajā projektā ir runa.
Pievienoju skaistu ASV tirgum adresētu BMW imidža rullīti, kas izmanto “radošās šķiras” identifikāciju ar BMW (Paziņojums: Šis video nav uzskatāms par reklāmu un bloga autoram nav nekādu korporatīvu saišu ar A/S “BMW grupa” vai ar to saistītiem uzņēmumiem).
